trešdiena, 2014. gada 21. maijs

Aprilia SR50 1999.g.

Ir pienācis siltais laiks un datoru šteles ir nedaudz apstājušās (bet nekas nepazudīs). Pašlaik aktīvi pievēršos rolleru labošanai. Man kopumā ir bijuši divi rolleri. Šo topiku gribēju uztaisīt par godu aizgājējam jeb rollerim uz kura es iemācījos visu, ko pašlaik zinu - Aprilia SR50 2gen.





Šis rolleris pie manis bija aptuveni pusotru gadu. Aprilia tika ievesta no Vācijas un biju pirmais īpašnieks Latvijā. Savā īpašumā es viņu ieguvu neilgi pēc savas 14. dzimšanas dienas. Aprilia nokalpoja tiešām godam, lai gan lielāko daļu laika nostāvēja izjaukta un salikta pa plauktiņiem garažā.
Kad tikko biju dabūjis rolleri, sanāca tā, ka nemācēju vēl īsti viņu vadīt jeb vienkārši nebiju pieradis, un kas gan varētu būt vēl labāka vieta tādam zaļknābim kā grants segums. Lūk arī pirmais kritiens 2 dienas pēc rollera iegādes, kas atstāja sekas Aprilias izskatā vēl līdz pat šai dienai. 


Ar to jau visi piedzīvojumi nebeidzās. Pēc pāris dienām ar klasesbiedru nospriedām aizbraukt uz viņa laukiem Elejā. 2 cilvēki, pilnā ručkā ar gaisa dzeses motoru = klemme. Nākošajā dienā pēc klases tusiņa ar piekabi atvedām rolleri mājās. 
Tam sekoja jauna detaļu iegāde un pilna motora pārlasīšana (cilindrs un kloķvārpstas gultņi). Pēc vairāku dienu darba (ar mammas draugu, jo pats vēl neko nesapratu) Aprilia atkal varēja gavilēt savā motora rūkoņā. Uz šo brīdi stock katlu bija nomainījis Airsal 70cc cilindrs. Par lielu brīnumu orģinālā kloķvārpsta viņu izturēja. 





Nezinu kāpēc, bet šis rolleris laikam ir klemmju karalis. Pabraukāju kādus 150km, īpaši negāzēju, lai viss pareizi piedilst, bet atkal jau klemme. Šoreiz secinājām, ka tas sliktās eļļas dēļ (Statoil 2t pussintētika). Jauns cilindrs bija aizgājis nebūtībā un līdzi paņēmis arī aizdedzi un gultņus. Kopš tā laika leju tikai labas kvalitātes sintētiskās eļļas. Bet nu bija pienācis jau skolas laiks un rollerim pievērsties vairs nebija ne laika, nedz arī gribēšanas. Tā nu es viņu biju izjaucis un kopā saliku tikai nākamās vasaras beigās (pēc gada).


Tad Aprilia bija ieguvusi atpakaļ 50cc stock cilindru, bet šoreiz ar vīlētu izplūdi, jaunu virzuli un siksnu. Kā arī nokrāsoju aizmugurējo disku, lai abi vienādi balti. Kad viss atkal bija salikts, nedaudz pabraukāju ar Apriliu un noliku maliņā, kur viņa nostāvēja aptuveni 4-5 mēnešus, līdz viņu nopirka. Jau gandrīz gadu man bija piederējuši divi rolleri vienlaicīgi. Šie neatkārtojamie piedzīvojumi, pieredze gan labošanā, gan braukšanā man paliks atmiņā uz mūžīgiem laikiem...








Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru